Lasīšana skaļi dod vārdus, tuvību un mierīgu brīdi dienā, kas citādi ir pārpildīta. To zina lielākā daļa no mums. Grūtākais ir panākt, lai tā notiek, kad vakariņas aizkavējās, kāds atsakās tīrīt zobus un jūs paši gandrīz aizmiegat otrajā lappusē. Lūk, ko saka pētījumi, kā lasīšana var izskatīties dažādos vecumos un kā tai atrast vietu, kas paliek.
Vārdi, kas pie vakariņu galda neizskan
Grāmatām ir cita valoda nekā ikdienai. Priekšnamā mēs sakām “uzvelc kurpes” un pie galda “vai gribi vēl pienu?”. Pasakā kāds lavās cauri miglainam mežam, pūķis smagi nopūšas un durvis čīkst eņģēs. Kad lasāt skaļi, bērns sastop vārdus, kas citādi izskan reti, turklāt kontekstā, kas palīdz tos saprast.
Cik daudz tas ir, 2019. gadā aprēķināja Ohaio štata universitātes pētnieki Džesikas Loganas vadībā. Bērns, kuram katru dienu izlasa piecas bilžu grāmatas, līdz piecu gadu vecumam ir dzirdējis aptuveni par 1,4 miljoniem vārdu vairāk nekā bērns, kuram nekad nelasa priekšā. Piecas grāmatas dienā ir daudz, bet arī viena grāmata dienā gada laikā dod daudzus tūkstošus vārdu.
Un ir arī tas, ko saskaitīt nevar. Grāmata ļauj runāt par lietām, ko grūti pateikt tieši, piemēram, par bailēm, skaudību vai to, kā ir būt jaunpienācējam, jo to izjūt tēls grāmatā, nevis pats bērns. Un tas ir brīdis, kad pieaugušais sēž mierīgi, blakus, un neskatās telefonā. Daudziem bērniem tieši šī daļa paliek atmiņā.
0–2 gadi: balss, atskaņas un rādīšana ar pirkstu
Vismazākie vairāk klausās balsī nekā sižetā. Viņus aizrauj atskaņas, atkārtojumi un skaņas kā “vau vau” un “brum brum”, un vienu un to pašu grāmatu var lasīt divdesmit reizes. Kartona grāmatas iztur arī košļāšanu.
Nekas, ja tekstu nekad neizlasāt no sākuma līdz beigām. Rādiet attēlus, sakiet, ko redzat, un gaidiet bērna skaņas. Brīdis drīkst beigties, kad bērns aizrāpo prom. Arī skaitāmpantiņi un dziesmiņas skaitās; tā ir lasīšana skaļi bez grāmatas, un to var paņemt līdzi arī pie pārtinamā galda. Vairāk par stāstiem pašiem mazākajiem lasiet sadaļā 0–2 gadi.
3–5 gadi: nāk jautājumi
Kāpēc viņš tā dara? Kas būtu noticis, ja viņa nebūtu atvērusi durvis? Ļaujiet jautājumiem nākt, pat ja piecas lappuses aizņem ceturtdaļstundu. Saruna par grāmatu ir tikpat liela lasīšanas daļa kā pats teksts.
Šis ir arī vecums, kad viena un tā pati grāmata jālasa katru vakaru trīs nedēļas pēc kārtas un kad jūs izlabo, ja izlaižat kādu vārdu, jo ir jau vēls. Tas nogurdina. Taču tā ir arī zīme, ka stāsts ir kļuvis par bērna stāstu. Vairāk par grāmatām 3–5 gadus veciem bērniem.
6–9 gadi: viena grāmata vairākiem vakariem
Tagad var lasīt garāku grāmatu vairākos vakaros, pa nodaļai. Apstāties pašā aizraujošākajā vietā un turpināt rīt ir viens no labākajiem veidiem, kā laikus dabūt bērnu gultā.
Bērni, kas sākuši iet skolā, bieži paši lasa vienkāršākas grāmatas un uzskata tās par mazliet garlaicīgām. Lasīšana skaļi var piedāvāt stāstus, kas vēl ir par grūtu, lai tos izlasītu pašam, bet ne par grūtu, lai tos saprastu, un uzturēt prieku, kamēr paša lasīšana vēl rit lēni. Stāstos 6–9 gadus veciem bērniem ir vairāk dialogu un kāds pārbaudījums, kas jāpārvar.
10 gadi un vairāk: turpiniet tik un tā
Daudzi pārstāj lasīt skaļi, kad bērns prot lasīt pats, taču nav nekāda iemesla pārstāt, kamēr tas patīk jums abiem. Lasiet pārmaiņus: jūs vienu nodaļu, bērns nākamo. Vai arī lasiet vienu un to pašu grāmatu katrs atsevišķi un pārrunājiet to pie vakariņām kā grāmatu klubā divatā. Arī audiogrāmatas mašīnā skaitās. Grāmatās 10 gadus veciem un vecākiem ir garāki teksta gabali un vairāk spriedzes.
Kā lasīšana kļūst par ieradumu
Lasīšanu skaļi par ieradumu reti padara gribasspēks. To padara pastāvīga vieta dienas ritmā. Daudziem tas ir pēc zobu tīrīšanas, gultā, pie ieslēgtas lampas. Citiem pie brokastīm vai autobusā. Izvēlieties laiku, kas iztur arī nogurušu novembra otrdienu.
Labāk desmit minūtes lielāko daļu vakaru nekā stunda svētdienās. Turiet grāmatas tur, kur sēžat, nevis plauktā citā istabā. Dažreiz ļaujiet palasīt kādam citam, vecmāmiņai vai vecākajam brālim vai māsai, lai bērns dzird citu balsi. Un, ja kādu vakaru izlaižat, nekas slikts nenotiek. Rīt turpināsiet. Daudziem dabisks sākums ir pasaka pirms gulētiešanas.
Nolieciet telefonu citā istabā. Nevis tāpēc, lai kādam būtu jākaunas, bet tāpēc, ka ekrāns, kas iedegas uz naktsgaldiņa, pievelk skatienu, un bērns to pamana.
Ļaujiet bērnam izvēlēties, arī septīto reizi
Bibliotēka ir vienkāršākā vieta, kur sākt. Tur var paņemt daudz grāmatu uzreiz un atdot atpakaļ tās, kas neiepatikās, un bērnu nodaļas bibliotekāri labprāt ieteiks.
Ļaujiet bērnam izvēlēties, pat ja septīto reizi pēc kārtas tā būs grāmata par ekskavatoriem. Bērns, kurš izvēlējies pats, klausās citādi. Piejauciet arī kaut ko, kas patīk jums pašiem; jūsu prieks par stāstu ir dzirdams balsī. Izzinošas grāmatas par dzīvniekiem, kosmosu vai cilvēka ķermeni arī ir lasīšana skaļi.
Stāsti, kuros bērns atpazīst sevi, savu apkaimi, savu suni vai brāli vai māsu, parasti raisa īpaši daudz jautājumu. Par to ir pat pētījums: britu pirmsskolas vecuma bērni labāk atcerējās jaunus vārdus, ja tie bija grāmatā, kurā bija viņi paši. Pētījums bija neliels, tikai astoņpadsmit bērni, tāpēc to nevajag padarīt lielāku, nekā tas ir. Tomēr tas saskan ar to, ko nav grūti pamanīt arī mājās.
Ja grāmata ir par kaut ko jūtīgu, piemēram, pārvākšanos vai mājdzīvnieku, kas nomira, vispirms izlasiet to paši. Tad zināsiet, kas gaidāms, un varēsiet izvēlēties vakaru, kad ir laiks parunāties.
Vairākas valodas pie gultas
Ja mājās runājat vairākās valodās, lasīt skaļi var visās. Lasiet tajā valodā, kurā paši jūtaties visvairāk kā mājās. Plūstošs teksts atdzīvojas, bet teksts, ar kuru cīnāties, viegli kļūst stīvs, un bērns dzird valodu tādu, kāda tā skan, kad kādam tā ir mīļa.
Dažas ģimenes to sadala: viens pieaugušais lasa vienā valodā, otrs citā. Citi brīvi stāsta savā valodā pēc attēliem grāmatā ar latviešu tekstu. Daudzās bibliotēkās ir grāmatas vairākās valodās.
Kad bērns sāk lasīt pats
Lasīt pašam sākumā prasa spēku, un grāmatas, ar kurām bērns tiek galā pats, bieži ir vienkāršākas par stāstiem, ko viņš grib dzirdēt. Turpiniet lasīt skaļi līdztekus. Dažreiz ļaujiet bērnam palasīt jums, nelabojot katru vārdu, vai lasiet pārmaiņus pa lappusei.
Bērns, kurš prot lasīt, bet tomēr grib, lai viņam lasa priekšā, nav gājis atpakaļ. Viņš grib to, ko dod lasīšana skaļi: tuvību, balsi un stāstus, kas ir mazliet lielāki par to, ar ko paša lasītprasme pagaidām tiek galā.
Vai vēlaties redzēt gatavu grāmatu, pirms izlemjat? Pāršķirstiet mūsu grāmatu piemērus.
